23.02.2023. Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrība nosūtīja vēstuli:

LR Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam

LR Satiksmes ministram Jānim Vitenbergam

VAS Latvijas dzelzceļš padomes priekšsēdētājam Jānim Langem

VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājam  Rinaldam Pļavniekam

Par VAS Latvijas dzelzceļš turpmāko darbību un dzelzceļnieku darba samaksu

             Situācija Latvijas dzelzceļš koncernā, ir ļoti sarežģīta.

            Pēdējo 10 gadu laikā darbinieku skaits Latvijas dzelzceļš Koncernā ir samazinājies uz pusi - no 11 818 tūkstošiem līdz 5 913 tūkstošiem darbinieku, bet vidējā darba samaksa 10 gadu laikā Koncernā ir pieaugusi tikai par 200 EUR, savukārt valstī šo gadu laikā vidējā darba samaksa ir pieaugusi par 592 EUR.

            Darba apjoma krituma un darbavietu skaita samazināšanās rezultātā valsts cieš finanšu zaudējumus, jo nodokļi, ko Latvijas dzelzceļš Koncerns maksā valstij, ir samazinājušies no 115,70 miljoniem EUR 2012. gadā līdz 43,60 miljoniem EUR 2021. gadā.

            Dzelzceļnieku darba samaksa viennozīmīgi ir nekonkurētspējīga un atpaliek no darba samaksas citos lielākajos valsts uzņēmumos Latvijā.

            Latvijas dzelzceļš Koncernā 2018. gadā, kad bija uzsākti optimizācijas pasākumi, vidējā darba samaksa sastādīja 1199,9 EUR, un par 20% pārsniedza vidējo darba samaksu valstī.

            Savukārt, 2022. gadā, kad vidējā darba alga Latvijā sasniedza 1379 EUR, VAS Latvijas dzelzceļš pamatprofesijās nodarbinātajiem (stacijas dežurants, ritošā sastāva remontatslēdznieks, vagonu kustības ātruma regulētājs, sliežu ceļu montieris, sliežu ceļu brigadieris, telekomunikāciju mehāniķis, SCB mehāniķis un elektrolīniju mehāniķis) vidējā darba samaksa pat nesasniedza valsts vidējās darba samaksas līmeni, kaut gan 2018. gadā lielākajai daļai no minēto amatu veicējiem darba samaksa bija augstāka nekā vidējā darba samaksa valstī.

           Eiropas transporta darbinieku federācijas dzelzceļa sekcijas (ETF Railway section) sēdē, kura norisinājās Vīnē, 2022.gada 1.decembrī, izskanējusī informācija ļauj viennozīmīgi secināt, ka 2022. gada laikā inflācijas rezultātā uz visu Eiropas Savienības valstu dzelzceļnieku fona Latvijas dzelzceļnieku labklājības līmenis ir pasliktinājies visstraujāk.

            Pēdējo 2 gadu laikā kopējais darbinieku skaits ir samazinājies gandrīz par 4000 darbinieku  kā rezultātā ir palielinājusies darba slodze atsevišķās profesijās. Darbinieku skaits šobrīd ir samazināts līdz tam minimālajam līmenim, lai vēl spētu nodrošināt kustības drošību. Struktūrās, kuras nodrošina sliežu ceļu uzturēšanu, turpmāka kvalificētu speciālistu samazināšana nav pieļaujama, jo tas var apdraudēt vilcienu kustības drošību. Arodbiedrība uzskata par nepieļaujamu turpmāku izmaksu samazināšanu uz darbinieku darba samaksas un darbinieku skaita rēķina.

            Lielais darbinieku skaita samazinājums un kritiski zemais atalgojums ir ietekmējis Latvijas dzelzceļš Koncerna reputāciju, kā rezultātā pēc pašu vēlēšanās no darba ir aizgājuši un turpina aiziet augsti kvalificēti speciālisti. Gados jauni cilvēki neizrāda interesi par mācībām dzelzceļa profesiju apgūšanā un neizvēlas dzelzceļu kā savu darbavietu. Šobrīd ir pārtrauktas mācību iespējas dzelzceļa profesiju apgūšanai Daugavpilī, savukārt Rīgā ar grūtībām ir nokomplektētas 2 grupas 54 cilvēku sastāvā.

            Arī “Latvijas dzelzceļš” Koncerna vadībā pietrūkst nozari pārzinošu dzelzceļa jomas speciālistu. Pārāk liela uzmanība tiek veltīta biznesa teorijai, kas traucē menedžmenta reālam darbam. Pēdējos gados notiek pārāk bieža vadītāju maiņa, piemēram, SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” no 2018.gada līdz 2023.gadam vien ir nomainījušies 6 valdes priekšsēdētāji, kā rezultātā uzņēmumā ir izveidojusies dramatiska situācija. Lielu administratīvo izmaksu rezultātā uzņēmums zaudē pasūtījumus ritošā sastāva remontam.

            Arodbiedrība augsti vērtē arodbiedrības biedru, arodbiedrības līderu darbavietās sapratni un pacietību šajā situācijā, taču visam ir robežas un paliek arvien grūtāk izskaidrot zemā atalgojuma līmeni. Dzelzceļnieku darba kolektīvos ir ļoti saspringta gaisotne un arvien palielinās darbinieku neapmierinātības līmenis.       

            Arodbiedrība uzskata, ka lēmumi uzņēmumu restrukturizācijas un darba samaksas sistēmas jautājumos ir jāpieņem sociālā dialoga ietvaros. Tā piemēram, par plānotajiem pasākumiem VAS Latvijas dzelzceļš meitas uzņēmumos SIA LDZ CARGO, SIA LDZ ritošā sastāva serviss un SIA LDZ apsardze.

            Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrība pateicas Satiksmes ministram par operatīvu rīcību problēmjautājumu risināšanā, kurus nevarējām atrisināt vairākus gadus un naudas līdzekļu piešķiršanu Latvijas dzelzceļš koncernam, kas ļāva nosegt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu.

            Izvērtējot informatīvo ziņojumu par VAS Latvijas dzelzceļš turpmāko darbību lūdzam ņemt vērā to, ka:

• Nedrīkst pieļaut situāciju, ka dzelzceļa pārvadājumi nav konkurētspējīgi ar autotransporta pārvadājumiem, ko ietekmē nevienlīdzīgs kompensējamo izmaksu modelis;
• Arodbiedrība kategoriski iebilst par atsevišķu dzelzceļa līniju slēgšanu, lai uz tā rēķina samazinātu infrastruktūras uzturēšanas izdevumus;
• Valstij pilnvērtīgi ir jāiesaistās VAS Latvijas dzelzceļš infrastruktūras finansēšanā, lai uzņēmums varētu sekmīgi turpināt savu darbību;
•  Infrastruktūra nevar darboties kā peļņas avots, visi ar to saistītie ienākumi jānovirza uzņēmuma attīstībā;
• Nav pieļaujama tāda prakse, ka VAS Latvijas dzelzceļš no meitas uzņēmumu iegūtās peļņas līdzekļus novirza infrastruktūras uzturēšanai;
• Jālikvidē nevajadzīgas valdes un padomes VAS Latvijas dzelzceļš meitas uzņēmumos;
• Ar labiem pārvaldības principiem nevar piesegt uzņēmumam uzlikto nevajadzīgo birokrātisko slogu (sanāksmes, atskaites, aptaujas utt.);
• Valsts institūcijām aktīvāk jāiesaistās, lai uzņēmumam piesaistītu ar sankcijām neapliktu kravu pārvadājumus;
• Jāveicina Latvijas attīstību kā loģistikas valstij, izmantojot esošo dzelzceļa infrastruktūru.

             Mūsu arodbiedrībai ir daudzu gadu pieredze visus jautājumus risināt nevis ar streiku un piketu organizēšanu, bet konstruktīvām sarunām pie apaļā galda.

            Arodbiedrība lūdz pieņemt lēmumus par efektīvu VAS Latvijas dzelzceļš infrastruktūras izmantošanu, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un ar to saistītos izaicinājumus, kā arī ilgtspējīga VAS Latvijas dzelzceļš infrastruktūras finansēšanas modeļa izstrādi, kurā obligāti ietvert darba samaksas palielināšanu līdz konkurētspējīgam līmenim.