Arodbiedrība: Ļoti daudzi dzelzceļā strādājošie saņem vien 700-800 eiro algu

Valstij būs jānodefinē kritiski nepieciešamais dzelzceļa infrastruktūras apjoms, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), diskutējot par finansējumu dzelzceļnieku atalgojumam.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja vērsa NTSP uzmanību, ka dzelzceļā situācija ir katastrofāla un līdzekļi infrastruktūras uzturēšanai ir nepietiekami.

Oškāja uzsvēra, ka dzelzceļa infrastruktūra nav tikai sliedes un iekārtas, bet tie ir arī cilvēki. Patlaban ļoti daudzi dzelzceļā strādājošie saņem 700-800 eiro algu, un Oškāja uzvēra, ka no nākamā gada šis atalgojums būs minimālās algas līmenī.

Oškāja norādīja, ka arodbiedrība prasa palielināt atalgojumu vai stundas likmi vismaz par 15%, bet līdzekļi tam nav piešķirti. Oškāja uzsvēra, ka valdība vēl nav izmaksājusi paredzēto līdzsvara finansējumu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai par 2022.gadu un 2023.gadu.

Briškens sacīja, ka situācija transporta nozarē viņam esot "liels pārsteigums, kas saņemts mantojumā". Ministrs atzina, ka "nozarē notiek asiņošana", kā piemērus minot "Latvijas dzelzceļu", sabiedriskā transporta pārvadājumus, "Latvijas pastu", "Rail Baltica" projektu, ostas.

Vienlaikus Briškens norādīja, ka problēmas jāmēģina risināt sistēmiski. Ministrs skaidroja, ka pirms vairākiem gadiem pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru gadā tika pārvadāti 65 miljoni tonnu kravu no austrumiem, un ar šiem pārvadājumiem tika iegūts pietiekami daudz līdzekļu infrastruktūras uzturēšanai.

Patlaban situācija ir mainījusies, un gadā tiek pārvadāti 15 miljoni tonnu kravu ar turpmāku lejupejošu tendenci. "Pacients asiņo, bet vismaz nākamā gada budžetā ir piešķirts finansējums, kas ļaus apturēt asiņošanu," teica Briškens.

Satiksmes ministrs atzina, ka ilgtermiņa uzturēt dzelzceļa koridoru un infrastruktūru, kuri izveidoti un pielāgoti 80-85 miljonu tonnu kravu pārvadājumiem no austrumiem, visticamāk, būšot grūti. Tādēļ valstij būs jānodefinē, kāds ir kritiskais dzelzceļa infrastruktūras apjoms.

Tāpat Briškens norādīja, ka dzelzceļam nāksies meklēt jaunus darbības veidus, jādomā, kā attīstīt un vairāk pelnīt ar pasažieru pārvadājumiem, kāds būs valsts pasūtījums dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanā, jāmēģina iekļauties jaunās starptautisko kravas pārvadājumu ķēdēs.

Briškens informēja, ka ir vienošanās ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) par transporta nozares sistēmisku reformu, kuras laikā tiks meklēts pārvaldības un finansēšanas modelis visam transporta koridoram kopumā nevis atsevišķām tā apakšnozarēm.

Oškāja piekrita, ka ir jāpārskata dzelzceļa attīstības vīzija, vienlaikus vēlreiz uzsvēra, ka situācija ar darba algām ir kritiska un atgādināja, ka valdībai jāpilda likumā rakstītais un jāsamaksā līdzsvara maksājums par 2022. un 2023.gadu.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) atzina, ka šai problēmai ir jāmeklē steidzami risinājumi, kā arī jādomā, ko iesākt ar dzelzceļa infrastruktūru, piemēram, iesaldējot daļu no tās, vai meklējot citus risinājumus.

Tāpat Siliņa norādīja uz nepieciešamību meklēt jaunus pārvadājumu virzienus, kā arī jaunas starptautiskas kravas.

Raksta autors: www.tvnet.lv