Ielūkojoties vēsturē, Krājaizdevu sabiedrība Dzelzceļnieks KS licenci banku operāciju veikšanai saņēma 1995.gada 2.februārī un LR Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēta 1995.gada 2.martā. Šis datums kļuvis par Latvijas krājaizdevu sabiedrību kustības atdzimšanas dienu. Kopš krājaizdevu sabiedrības dibināšanas Latvijas dzelzceļnieku arodbiedrības iniciatīva pāraugusi dzelzceļa robežas. Pieredzi, kura uzkrāta krājaizdevu sabiedrībā Dzelzceļnieks KS, tagad izmanto arī citi. Tieši tas bija viens no iemesliem, kādēļ finanšu ministre viesojās Dzelzceļnieks KS. Viņa uzklausīja dzelzceļnieku krājaizdevu sabiedrības vadītājas Olgas KAZAČKOVAS viedokli par nozari, kā arī viņas domas, kā tai būtu jāattīstās turpmāk.

         Šobrīd Latvijā darbojās 34 kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības: 6 arodbiedrību biedru dibinātas krājaizdevu sabiedrības un 28 teritorialās.

         Pēc vizītes Dzelzceļnieks KS telpās finanšu ministre un O.Kazačkova devās uz Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības telpām, kur pie viena galda sēdās virkne Latvijas krājaizdevu sabiedrības pārstāvju, lai diskutētu par nozares tālāko attīstību. Krājaizdevu sabiedrības Latvijā darbojas kā pašpalīdzības kases, ar mainīgu biedru skaitu un kapitālu, sniedzot aizdevumus saviem biedriem- fiziskām personām un individuālajiem komersantiem (IK), individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem (IU), zemnieku vai zvejnieku saimniecībām (ZS), ja to īpašnieki ir krājaizdevu sabiedrības biedri. Papildus biedru noguldījumu piesaistei un aizdevumu izsniegšanai saviem biedriem, krājaizdevu sabiedrības veic skaidras un bezskaidras naudas maksājumus, lai apkalpotu biedrus, kā arī izmanto bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus, veic tirdzniecību ar finanšu instrumentiem un valūtu biedru uzdevumā, konsultē biedrus finansiāla rakstura jautājumos, veic citus darījumus, ja saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauja.

         Šobrīd reģionos novērojama tendence - bankas un pasts slēdz arvien vairāk savu filiāļu, kas nozīmē, ka cilvēkiem kļūst grūtāk veikt teju jebkāda veida finanšu darbības. Tieši krājaizdevu sabiedrības ir tās, kuru nozīme aug arvien vairāk. Viens no finanšu sektora attīstības plāna uzdevumiem ir tieši krājaizdevu sabiedrību attīstība.

         Šobrīd Finanšu ministrijas veic izpētes darbu par to, vai ir lietderīgi apvienot nelielas teritoriālās krājaizdevu sabiedrības, lai dibinātu otrā līmeņa kooperatīvu (apvienota krājaizdevu sabiedrību banka, kaspiedāvātu finanšu pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā un tām būtu iespēja kreditēt arī komercsabiedrības).

         Tomēr, kā noskaidrojās diskusijā, lielāko krājaizdevu pārstāvju pārliecība ir, ka tas šobrīd nav nepieciešams. Sanāksmē teritoriālo krājaizdevu sabiedrību pārstāvji pauda viedokli, lai veidotu krājaizdevu sabiedrību otro līmeni, nepieciešams stiprināt pirmā līmeņa krājaizdevu sabiedrības. Tad no tām, kuras izsaka vēlmi, veidot otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrību ar stingrākiem kritērijiem un uzraudzību. Turklāt galvenais, lai šī iecere nesabojātu krājaizdevu sabiedrību labo reputāciju.

         Tikšanās laikā ar finanšu ministri krājaizdevu sabiedrību pārstāvji uzsvēra, ka ārkārtīgi svarīgi izglītot sabiedrību par krājaizdevu sabiedrībām kopumā. Kaut vai tāpēc, lai daudzi cilvēki neiekristu ātro kredītu dārgajās lamatās, bet, lai īstenojot savas ieceres un projektus, izmantotu lētākos un klientiem draudzīgākos krājaizdevu sabiedrību pakalpojumus.

         Diskusijā piedalījās arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils BALDZĒNS, kurš norādīja, ka LBAS krājaizdevu sabiedrības ir ļoti svarīgas.

         “Krājaizdevu sabiedrības ir gan finansiāli, gan sociāli ārkārtīgi nozīmīgas. Krājaizdevu sabiedrību pakalpojumi ir lētāki nekā komercbanku piedāvājumi, jo krājaizdevu sabiedrības mērķis nav peļņas gūšana, bet tā pēc savas būtības ir kooperatīvs, kas strādā savu biedru interesēs,” atzina E.Baldzēns.

         Uz jautājumu, vai O.Kazačkova atbalsta 2.līmeņa krājaizdevu sabiedrības izveidi, Dzelzceļnieks KS vadītāja norādīja, ka viņasprāt šobrīd esošais krājaizdevu sabiedrību darbības modelis nodrošina KS izaugsmi. Krājaizdevu sabiedrību darbības rādītāji liecina par stabilu šīs jomas attīstību. Kopējais KS biedriem (34 krājaizdevu sabiedrības) izsniegto kredītu portfeļa atlikums pieauga no 5,8 milj. EUR 2004. gadā līdz 18,7 milj. EUR 2016. gada 3.ceturksnī. Salīdzinot ar kredītiestāžu sektora datiem, kas parāda, ka kopējais izsniegto kredīta atlikums pieauga līdz 2008. gadam, savukārt kopš 2008. gada, kredītiestāžu izsniegto kredītu atlikums ir samazinājies. Tādējādi, salīdzinot ar kredītiestāžu sektoru, var secināt, ka esošais KKS darbības modelis nodrošina KKS izaugsmi, to darbības stabilitāti, risku sabalansētību un ilgtspēju.

         Kā apliecinājums tam ir arī krājaizdevu sabiedrības Dzelzceļnieks KS darbības rezultāti: pēdējo piecu gadu laikā Dzelzceļnieks KS aktīvi ir pieauguši par 34%, sasniedzot 9,4 milj.EUR; kredītportfelis – par 45%, sasniedzot 7,4 milj. EUR; noguldījumu apjoms palielinājies par 48% un sasniedzis 6,8 milj. EUR.

        Dzelzceļnieks KS strādā veiksmīgi un spēj piesaistīt jaunus biedrus un nodrošināt savus pakalpojumus plašam klientu lokam.

        2016.gadā krājaizdevu sabiedrība Dzelzceļnieks KS noslēdza sadarbības līgumus ar Latvijas Arodbiedrību Enerģija (3618 biedri) un Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrību (2228 biedri), kas ietver Sadales tīkls, Latvenergo, Rīgas siltums, Lattelecom un Latvijas pasta darbiniekus. Atbildot uz jautājumu, vai šāda biedru skaita palielināšana nerada kādus papildus riskus, O.Kazačkova atbildēja noliedzoši. Situācija esot gluži pretēja. Proti, jo vairāk biedru, jo krājaizdevu sabiedrībai iespēja saviem biedriem piedāvāt lētākus pakalpojumus. Turklāt, pirms piesaistīt jaunus biedrus, rūpīgi tiek izvērtēts, vai tas ir droši. Šajā gadījumā abu arodbiedrību biedri arī ir lielu valsts un pašvaldību uzņēmumu darbinieki, par kuriem darba devējs rūpējās un maksā visus nodokļus.

         O.Kazačkova noradīja, ka šobrīd esošā informācija par 2.līmeņa finanšu kooperatīva izveidi, ko virza Finanšu ministrija ir nepietiekama, lai spriestu, vai un kā otrā līmeņa kooperatīvs varētu stiprināt krājaizdevu sabiedrību darbību, līdz ar to Finanšu ministrijai ir vēl jāveic papildus darbs un pētījumi līdz galīgai lēmuma pieņemšanai.